Tikšanās ar ceļotāju Bruno Šulcu

14. oktobrī plkst. 12:20 Kuldīgas Mākslas namā būs tikšanās ar ceļotāju Bruno Šulcu , kurš stāstīs par savu piedzīvoto, kājām veicot Apija ceļu.  Tiks demonstrēta arī Bruno Šulca jaunākā filma "Mans Apija ceļš".

Ar ceļotāju bibliotēkas lasītāji jau ir tikušies – pirms diviem gadiem Bruno Šulcs klausītājus ierāva aizraujošā un arī nopietnā sarunā par 2007. gada ceļojumu uz Kamčatku. Toreiz arī tika demonstrēta dokumentālā filma “Helibordings. Latviešu desants Kamčatkā”.

Ekstrēmceļotājs Bruno Šulcs:

• Inženieris mehāniķis, kura aizraušanās ir speciālu divriteņu konstruēšana. Viņš pats veido rasējumus, pēc kuriem rūpnīcās top unikālas detaļas. Savukārt jau gatavās detaļas Bruno Šulcs uzlabo, tās pielāgojot savu īpašo velosipēdu vajadzībām.

• 1996. gadā veicis nobraucienu no 5642 m augstās Elbrusa virsotnes Kaukāzā. Taču, kad tika veikts nobrauciens, viņš piedzīvoja smagu kritienu. No bojāejas viņu paglāba tikai brīnums un drauga Valentīna Aivazova pašaizliedzīgā rīcība. Par šo piedzīvojumu tapa viņa pirmā grāmata ‟Uzdrīkstēšanās būt pašam sev”.

• Izvirzīja mērķi pārspēt Ginesa rekordu kategorijā Lielākais augstums, kādā braukts ar velosipēdu. Tā sasniegšanai izvēlējās 7546 m augsto Muztagatas virsotni Ķīnas rietumos. Ieceri piepildīja ar piekto mēģinājumu.

• Muztagatā brauca ar velosipēdu, kura svars ir tikai 7 kilogrami un kurš uzskatāms par vienu no vieglākajiem pasaulē kalnu divriteņu kategorijā.

• Sarakstījis grāmatas “Nezināmā Ķīna”, “Uzdrīkstēšanās būt pašam sev”, “Velokāpiens Muztagatā”, grāmatā Latviešu klaidoņu stāsti rakstījis par pieredzēto pie Ēģiptes – Sudānas robežas.

Apija ceļš:

 390. g.p.m.ē. pēc gallu uzbrukuma Roma tika izlaupīta, un no kapitulācija to izglāba Marks Fūrijs Kamills (Marcus Furius Camillus), kurš pēdējā brīdī atsteidzās palīgā ar savu karaspēku. Pēc šī gadījuma Romas Senāts pieņēma lēmumu starp svarīgākajām republikas pilsētām būvēt fundamentālus ceļus, kas atļautu ātrāk pārvietoties karaspēkam un nodrošinātu tā apgādi. Turklāt šādiem ceļiem vajadzēja veicināt tirdzniecību un līdz ar to arī ekonomikas attīstību. Tā dzima leģendārie Romas ceļi, kas iekarotajām teritorijām paplašinoties, tika būvēti jau visā Eiropā un ārpus tās robežām.

Pirmais jaunā tipa ceļš tika uzbūvēts no Romas uz Kapuju (212 km) un par godu būvdarbu organizētājam Romas republikas cenzoram Klaudijam Apijam Cekam (Appius Claudius Caecus) nosaukts par Apija ceļu (Via Apia). Apija ceļš tiek uzskatīts par vecāko lielceļu pasaulē un palika arī vienīgais seno romiešu uzbūvētais ceļš, kas bruģēts visā tā garumā.