Noklusētais varonis Pauls Šīmanis

Vēsturnieks un Baltijas pētnieks Džons Haidens grāmatā "Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis" aprakstījis ievērojamā baltvācu žurnālista, politiķa un minoritāšu pārstāvja Paula Šīmaņa (1876-1944) darbību.

P. Šīmanis ir bijis gan Satversmes sapulces delegāts, gan visu pirmo četru Saeimas sasaukumu deputāts, un savu ieguldījumu devis arī mūsu Satversmes izveidē. 1927.gadā P. Šīmanis pat aicināts sastādīt Latvijas valdību, taču viņš atteicies. 1929.gadā Pauls Šīmanis nozīmēts par Latvijas pārstāvi Tautu savienībā.

Šīmanis bija pārliecināts un konsekvents Latvijas mazākumtautību – vācbaltiešu, ebreju, krievu, poļu – tiesību aizstāvis, īpaši kultūras jomā. Visu mūžu viņš bija nelokāms boļševisma pretinieks un tikpat dedzīgi vērsās pret nacistiskās ideoloģijas augošo ietekmi vācbaltiešu vidū. Viņš atteicās pievienoties vācbaltu repatriācijai uz Vāciju 1939.gadā. 

Otrā pasaules kara laikā Paulam Šīmanim bija piespriests mājas arests, bet viņš turpināja privāto pretestību, nelegāli palīdzot vajātajiem ebrejiem. Arī Valentīnai Freimanei, jaunai ebreju meitenei, viņš tolaik deva pajumti savā dzīvoklī.

P. Šīmanis radīja teorijas par savstarpējām attiecībām starp minoritātēm un valsti, kas vēl šobaltdien ir vērtīgākas par daudzu Latvijas un pārējās Eiropas politiķu devumu šajā jomā. Ja Šīmanis būtu šodien starp mums, visticamāk, viņam būtu skaidra stratēģija sakarā ar jautājumiem, kas ir aktuāli šobrīd Eiropas politikā, piemēram, Ukraina un bēgļu krīze.