RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docenta, psihoterapeita, psihiatra un autora Dr.med. Artūra Utināna prezentācijā par kritisko domāšanu vēlēšanu procesā tika uzsvērta racionālu un objektīvu lēmumu pieņemšanas nozīme, skaidrojot to caur Daniela Kānemana divu kognitīvo sistēmu teoriju – ātro, intuitīvo un lēno, loģisko domāšanu. Prezentācijā, izmantojot reālus piemērus no Latvijas politiskajām debatēm, tika analizētas izplatītākās kognitīvās kļūdas un manipulācijas paņēmieni, piemēram, Danninga-Krīgera efekts, atpakaļskata un optimisma aizspriedumi, ad hominem uzbrukumi, salmu vīra/biedēkļa argumenti, “slidenā nogāze”, viltus dilemmas un apelēšana pie dabas vai tradīcijām. Domnīcas dalībnieki tika aicināti kritiski izvērtēt politiķu spēju diskutēt pēc būtības, atzīt savas kļūdas, sekot līdzi partiju ētikai un vēlēšanās balsot par konkretizētām ekonomiskajām programmām, nevis ļauties populismam un loģikas kļūdām.

Lekcijā “Kas jums devis tiesības runāt mūsu vārdā?”  Eva Eglāja-Kristsone (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) aplūkoja politiskās varas, publiskās runas un pārstāvniecības veidošanos, izmantojot latviešu literatūras darbus, īpaši brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikus” un Pāvila Rozīša “Cepli”. Tika analizēts, kā politiķi iegūst autoritāti, izmantojot kontaktus, statusu, publisko tēlu, pārliecināšanas paņēmienus un priekšvēlēšanu tehnoloģijas. Lektore parādīja pāreju no pagasta runasvīra uz profesionālu politiķi un uzsvēra demokrātijas paradoksu – sabiedrība vēlas darītājus, taču demokrātiskā politika prasa arī spēju runāt, argumentēt, vienoties un panākt kompromisus. Noslēgumā tika izvirzīti jautājumi par to, ko politiķis domā ar “mēs”, kā viņš zina sabiedrības vēlmes un kādas attiecības starp vadītāju un pilsoni veidojas, kad politiķis apgalvo, ka runā tautas vārdā.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētnieka Dr.phil. Ģirta Jankovska lekcija “Nejaušība, ironija un solidaritāte mūsdienu demokrātijas apstākļos” tika balstīta filozofa Ričarda Rortija idejās par demokrātiju un tās filozofiskajiem pamatiem. Prezentācijā pētīta liberālās demokrātijas izpratne caur vārdnīcu un jēdzienu analīzi, pretstatot metanaratīvu nejaušību liktenim, nošķirot smieklus no ironijas, kā arī uzsverot solidaritātes un literatūras nozīmi. Tāpat tajā tika skarti jautājumi par demokrātijas leģitimitāti un legalitāti, raksturojot liberālā ironista pozīciju kopsakarībā ar spēju “pieņemt, bet ne piekrist”. Prezentācija radīja daudz dalībnieku jautājumu.

Domnīca tika noslēgta ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības eksperta Emīla Rotgalvja izstrādāto darbnīcu “Plakāts. Sauklis. Vēsts.”  par vēsturisko vēlēšanu materiālu analīzi. Darbnīcā tika pētīti 20. gadsimta 20. un 30. gadu Latvijas pirmsvēlēšanu aģitācijas plakāti, atklātnes un tautas nobalsošanu materiāli, analizējot to vizuālo retoriku, simbolismu un emocionālo rāmējumu. Izmantojot Rolāna Barta semiotikas teoriju par denotāciju un konotāciju, materiāls demonstrē, kā ar vizuāliem tēliem tiek veidota “savējo” un “ienaidnieku” polarizācija, kā arī piedāvā praktisku kontrolsarakstu mūsdienu politisko vēstījumu kritiskai izvērtēšanai.

Kuldīgas Galvenā bibliotēka izsaka sirsnīgu pateicību Latvijas Nacionālajai bibliotēkai par iedvesmojošo sadarbību, ikvienam lektoram par vērtīgajām atziņām, kā arī dalībniekiem par aktīvo iesaisti un ieinteresētību. Šādas atvērtas, dziļas un intelektuālas sarunas mūsdienu sabiedrībai ir nepieciešamas –  tās ne vien palīdz nošķirt graudus no pelavām pirms atbildīgu lēmumu pieņemšanas, bet arī atgādina, ka kritiska domāšana un spēja sarunāties ir demokrātiskas valsts spēcīgākais balsts.