MĒS NODROŠINĀM NEIEROBEŽOTU PIEEJU INFORMĀCIJAI
UN LABU LASĀMVIELU ATPŪTAI
Gada biblioteka
Bibliotēkas paziņojumi:

Skatāma ceļojošā izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25”

FOTO / VIDEO / PDF / POWERPOINT
drukāt
Skatāma ceļojošā izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25”

Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā no 2018. gada 6. novembra līdz 24. novembrim ir apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidota ceļojoša izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25”.

Tiks sniegts vēsturisks atskats uz Pilsoņu Kongresa veidošanos un darbību, klātesošie dalīsies atmiņās par Latvijas Trešās atmodas vēsturi, runās par mūsu šodienu un Latvijas valsts nākotni. Aicināts ikviens interesents.

Pilsoņu Kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas Republikas – tās, kurai šajās dienās svinēsim simt gadu pastāvēšanu – tiesiska pārstāvība, kuru 1990. gada aprīlī Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar Trešās atmodas sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas tādi bija okupācijas brīdī 1940. gada 17. jūnijā, un viņu pēcnācēji, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Pēc 1989. gadā sāktās pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā vietējās pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņa kandidātu jeb aptuveni 63 % no balsstiesīgajiem. Liepājas apriņķī (rajonā) ievēlēja sešus Kongresa delegātus – jaunsaimnieku Daini Bergmani, inženieri Rihardu Bergmani, būvinženieri Gunāru Dambīti-Dambergu, garīdznieku, tagadējo Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Viesturu Pirro, šoferi, vēlāko Valtaiķu autonomās evaņģēliski luteriskās draudzes pērminderi Igoru Puķīti un kultūras darbinieku Hariju Rubezi. 1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tās ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. Pilsoņu Kongress vairāku tūkstošu eksemplāru metienā izdeva laikrakstu “Pilsonis“ (vēlāk “Pavalstnieks“) un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības – personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij un ko bija paredzēts nomainīt pret atjaunotās valsts pasēm. Pilsoņu Kongress ir izcils tautas nevardarbīgās pretošanās paraugs. 

 

Pilsoņu Kongresa fonda uzdevumā,

Dr. hist. Krišs Kapenieks