Ata Gunivalža Bērtiņa pētījums “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme : stāsts par senu dziesmu un tās melodiju”

Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā pieejams novadnieka Ata Gunivalža Bērtiņa jaunākais pētījums “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme : stāsts par senu dziesmu un tās melodiju”

Gatavojoties Latvijas Simtgadei, novadnieks, pētījuma “Latviešu skaņuplašu vēsture” autors Atis Gunivaldis Bērtiņš pievērsies latviešu tautā iemīļotās dziesmas “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” melodijas izcelsmes meklējumiem un izsekojis dziesmas pārvērtībām Latvijā un pasaulē.

Kā pētījuma ievadā norāda autors: “(..) mans stāsts par Tirzmalietes dziesmu Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme un tās melodiju Jūs aizvedīs no Vidzemes līdumu druvām un zaļās eglainītes Tirzas krastos, kā saka, plašā pasaulē - līdz pat tālajai Kalifornijai un vēl daudz kur citur.”

89 lappušu garājā pētījumā A. G. Bērtiņš iedziļinājies dzejnieces Tirzmalietes (īstajā vārdā Minna Dzelzkalne (1876-1942)) biogrāfijā, atklājot dzejoļa “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” tapšanas aizkulises, meklējis ziņas, kad dzejolis ieguvis melodiju, kā arī sekojis dziesmas ceļam trimdas zemēs - Vācijā, ASV, Anglijā un citviet.

Izpētes gaitā autors atklāj, ka tautā iemīļotā melodija izmantota arī citu dziesmu (piemēram, Kardināla Jāņa Pujāta kristiešu himnas “Es dziedāšu par Dievu Trīsvienīgo”, Jūrkalnes suitu dziedātājas Marijas Lāces (1904-1997) dziesmas “Zem kupliem bērzu zariem Jūrkalnē”, ASV dzīvojošā komponista un diriģenta Austra Augusta Vītola (1889-1974) komponētās dziesmas “My God And I” u.c.) pamatā!

Ar autora laipnu atļauju šis intriģējošais pētījums nu ir pieejams arī Kuldīgas Galvenās bibliotēkas lasītājiem.

Izdevumu iespējams rezervēt Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novada bibliotēku kopkatalogā.

Attēls: Es dziedāšu par tēvu zemi. Austrums, Nr.11, 1903, 1.nov., 779.lpp.